Jean 10
Nouvelle Edition de Genève – NEG1979
Jésus, le bon Berger
10 En vérité, en vérité, je vous le dis, celui qui n’entre pas par la porte dans la bergerie, mais qui y monte par ailleurs, est un voleur et un brigand. 2 Mais celui qui entre par la porte est le berger des brebis. 3 Le portier lui ouvre, et les brebis entendent sa voix; il appelle par leur nom les brebis qui lui appartiennent, et il les conduit dehors. 4 Lorsqu’il a fait sortir toutes ses propres brebis, il marche devant elles; et les brebis le suivent, parce qu’elles connaissent sa voix. 5 Elles ne suivront point un étranger; mais elles fuiront loin de lui, parce qu’elles ne connaissent pas la voix des étrangers.
6 Jésus leur dit cette parabole, mais ils ne comprirent pas de quoi il leur parlait.
7 Jésus leur dit encore: En vérité, en vérité, je vous le dis, je suis la porte des brebis. 8 Tous ceux qui sont venus avant moi sont des voleurs et des brigands; mais les brebis ne les ont point écoutés. 9 Je suis la porte. Si quelqu’un entre par moi, il sera sauvé; il entrera et il sortira, et il trouvera des pâturages. 10 Le voleur ne vient que pour dérober, égorger et détruire; moi, je suis venu afin que les brebis aient la vie, et qu’elles l’aient en abondance.
11 Je suis le bon berger. Le bon berger donne sa vie pour ses brebis. 12 Mais le mercenaire, qui n’est pas le berger, et à qui n’appartiennent pas les brebis, voit venir le loup, abandonne les brebis, et prend la fuite; et le loup les ravit et les disperse. 13 Le mercenaire [s’enfuit, parce qu’il est mercenaire, et qu’il] ne se met point en peine des brebis. Je suis le bon berger. 14 Je connais mes brebis, et elles me connaissent, 15 comme le Père me connaît et comme je connais le Père; et je donne ma vie pour mes brebis. 16 J’ai encore d’autres brebis, qui ne sont pas de cette bergerie; celles-là, il faut que je les amène; elles entendront ma voix, et il y aura un seul troupeau, un seul berger. 17 Le Père m’aime, parce que je donne ma vie, afin de la reprendre. 18 Personne ne me l’ôte, mais je la donne de moi-même; j’ai le pouvoir de la donner, et j’ai le pouvoir de la reprendre: tel est l’ordre que j’ai reçu de mon Père.
19 Il y eut de nouveau, à cause de ces paroles, division parmi les Juifs. 20 Plusieurs d’entre eux disaient: Il a un démon, il est fou; pourquoi l’écoutez-vous? 21 D’autres disaient: Ce ne sont pas les paroles d’un démoniaque; un démon peut-il ouvrir les yeux des aveugles?
Jésus affirme sa divinité
22 On célébrait à Jérusalem la fête de la Dédicace[a]. C’était l’hiver. 23 Et Jésus se promenait dans le temple, sous le portique de Salomon. 24 Les Juifs l’entourèrent, et lui dirent: Jusqu’à quand tiendras-tu notre esprit en suspens? Si tu es le Christ, dis-le-nous franchement.
25 Jésus leur répondit: Je vous l’ai dit, et vous ne croyez pas. Les œuvres que je fais au nom de mon Père rendent témoignage de moi. 26 Mais vous ne croyez pas, parce que vous n’êtes pas de mes brebis. 27 Mes brebis entendent ma voix; je les connais, et elles me suivent. 28 Je leur donne la vie éternelle; et elles ne périront jamais, et personne ne les ravira de ma main. 29 Mon Père, qui me les a données, est plus grand que tous[b]; et personne ne peut les ravir de la main de mon Père. 30 Moi et le Père nous sommes un.
31 Alors les Juifs prirent de nouveau des pierres pour le lapider.
32 Jésus leur dit: Je vous ai fait voir plusieurs bonnes œuvres venant de mon Père: pour laquelle me lapidez-vous? 33 Les Juifs lui répondirent: Ce n’est point pour une bonne œuvre que nous te lapidons, mais pour un blasphème, et parce que toi, qui es un homme, tu te fais Dieu. 34 Jésus leur répondit: N’est-il pas écrit dans votre loi: J’ai dit: Vous êtes des dieux?[c]
35 Si elle a appelé dieux ceux à qui la parole de Dieu a été adressée, et si l’Ecriture ne peut être anéantie, 36 celui que le Père a sanctifié et envoyé dans le monde, vous lui dites: Tu blasphèmes! Et cela parce que j’ai dit: Je suis le Fils de Dieu. 37 Si je ne fais pas les œuvres de mon Père, ne me croyez pas. 38 Mais si je les fais, même si vous ne me croyez point, croyez à ces œuvres, afin que vous sachiez et reconnaissiez que le Père est en moi et que je suis dans le Père.
39 Là-dessus, ils cherchèrent encore à le saisir, mais il s’échappa de leurs mains.
40 Jésus s’en alla de nouveau au-delà du Jourdain, dans le lieu où Jean avait d’abord baptisé. Et il y demeura. 41 Beaucoup de gens vinrent à lui, et ils disaient: Jean n’a fait aucun miracle; mais tout ce que Jean a dit de cet homme était vrai. 42 Et, dans ce lieu-là, plusieurs crurent en lui.
Footnotes
- Jean 10:22 La fête de la Dédicace fut instituée par Judas Macchabée et ses frères en souvenir de la purification du Temple qui avait été profané par Antiochus Epiphane
- Jean 10:29 Mon Père, qui me les a données, est plus grand que tous; d’anciens mss ont: Ce que mon Père m’a donné est plus grand que toutes choses
- Jean 10:34 + Ps 82:6
Від Іоана 10
Ukrainian Bible: Easy-to-Read Version
Пастух і його вівці
10 Ісус сказав: «Істинно кажу вам: хто заходить до овечого загону не через хвіртку, той злодій і грабіжник, бо він хоче покрасти овець. 2 Хто ж йде через браму, той вівчар своєї отари. 3 Сторож відчиняє йому ворота, а вівці слухаються його голосу. Він кличе кожну свою вівцю по імені і виводить їх із загону. 4 Коли ж виведе, то йде попереду, а вівці йдуть слідом, бо знають його голос. 5 Та ніколи вони не підуть за незнайомцем, швидше повтікають від нього, не знаючи його голосу».
6 Ісус розповів їм цю притчу, та ніхто не зрозумів, що Він казав.
Ісус—добрий Пастир
7 І знову Ісус мовив: «Істинно кажу вам: Я і є ті ворота для овець. 8 Всі ж, хто приходив до Мене—то злодії і грабіжники. Але вівці їх не слухалися. 9 Я і є ті ворота, і якщо хтось увійде через Мене, то матиме спасіння. Він увійде і вийде, знайшовши те, що йому потрібно. 10 Злодій приходить, щоб грабувати, вбивати й руйнувати. Я ж прийшов, щоб люди мали життя і мали його вдосталь.
11 Я—добрий пастух. А добрий пастух і життя віддасть за овець. 12 Наймит—то не пастух, і вівці не належать йому. Побачивши вовка, він кидає овець і тікає геть. Вовк нападає на отару, й вівці кидаються врозтіч. 13 Наймит тікає, бо його просто найняли, і йому однаково, що станеться з вівцями.
14 Я—добрий пастух. Я знаю своїх овець, і вони знають Мене. 15 Так само, як Отець знає Мене, а Я знаю Отця Свого, і життя Своє Я віддам за овець. 16 Я маю ще й інших овець, що не з цієї отари. І Я маю привести їх сюди, щоб вони чули голос Мій і стали єдиною отарою з одним пастухом[a].
17 Через те Отець і любить Мене, що Я віддаю життя Своє, щоб потім здобути його знову. 18 Ніхто не забирає його в Мене, Я Сам віддаю його з власної волі. Я маю владу віддати життя й одержати його знову, бо маю заповідь таку від Отця Свого».
19 Після цих слів юдеї знову розділилися в суперечці. 20 Багато хто з них казав: «Він навіжений, то біс змусив Його втратити глузд. Навіщо ви Його слухаєте?» 21 Інші заперечували: «То не навіженого слова. Чи може навіжений сліпого зробити зрячим?»
Юдеї проти Ісуса
22 Тим часом прийшло в Єрусалим свято Відновлення[b]. Стояла зима. 23 Ісус походжав у храмі по Соломоновому ґанку. 24 Навколо Нього зібралися юдеї, та почали казати: «Як довго Ти триматимеш нас у непевності? Якщо Ти Христос, то скажи нам відверто».
25 Ісус відповів: «Я вам уже казав, але ви не повірили. Все, що Я здійснюю в ім’я Отця Свого, свідчить на Мою користь. 26 Та ви не вірите, бо не належите до Моєї пастви. 27 Ті ж, хто належить, слухаються голосу Мого. Я знаю їх, і вони йдуть за Мною. 28 І дарую Я їм вічне життя. Вони ніколи не помруть, і ніхто їх не вирве з рук Моїх.
29 Мій Отець, Який дав їх Мені,—величніший за всіх[c]. Тож ніхто не зможе вкрасти тих, хто йде за Мною з рук Отця Мого. 30 Отець Мій і Я—єдині».
31 Знову юдеї почали братися за каміння, щоб побити Його. 32 А Ісус мовив: «Багато добрих справ зробив Я перед очима вашими в ім’я Отця Мого. За котру ж із тих добрих справ ви хочете побити Мене камінням?»
33 Тоді юдеї відповіли Йому: «Не за добрі вчинки ми хочемо побити Тебе камінням, а за те, що ганьбиш Бога, за те, що Ти, простий смертний, намагаєшся Себе за Бога видати».
34 І сказав Ісус: «Хіба не написано у вашому Законі: „Я сказав, що ви боги?”(A) 35-36 Отже, тих, до кого прийшло слово Боже, Він назвав „богами”, а Святе Писання не відкинеш. Ви ж на Того, Кого Отець освятив і послав у світ, кажете: „Ти ганьбиш Бога”. І то лише тому, що Я сказав: „Я—Син Божий”.
37 Якщо Я не роблю того, що Отець Мій звелів Мені робити, тоді не вірте Мені. 38 Навіть якщо ви не вірите в Мене, то повірте хоча б у діла Мої. Так ви дізнаєтесь і зрозумієте, що Отець Мій—у Мені, а Я—в Отці Своєму».
39 Юдеї знову хотіли схопити Його, та не змогли цього зробити, бо Ісус не дався їм у руки.
Ісус по той бік ріки Йордан
40 Ісус знову вирушив на інший бік Йордану, на те місце, де раніше Іоан хрестив людей. Він залишався там, і 41 багато людей приходило до Нього, кажучи: «Іоан не здійснював ніяких чудес, та все, що казав він про цього Чоловіка—правда!» 42 І багато з тих, хто був там, повірили в Нього.
Footnotes
- 10:16 Я маю… пастухом Ісус має на увазі усіх послідовників, які не були юдеями за народженням. Див.: Ін. 11:52.
- 10:22 свято Відновлення «Ханука» або «Свято Світла» відзначається протягом 8 днів у грудні. Воно символізує події під час очищення Єрусалимського храму від поганських бовванів у 165 році до Р. Х.
- 10:29 Отець… величніший за всіх Деякі грецькі рукописи мають «вони величніші за всіх».
Juan 10
Ang Pulong Sa Dios
Ang Tinuod nga Magbalantay sa mga Karnero
10 Misaysay si Jesus kanila pinaagi sa sambingay, “Sa pagkatinuod, sultihan ko kamo nga kon ang tawo mosulod sa toril sa mga karnero apan dili moagi sa pultahan kondili didto hinuon siya mokatkat sa koral, kanang tawhana kawatan ug tulisan. 2 Apan ang tawo nga mosulod agi sa pultahan mao ang tinuod nga magbalantay sa mga karnero. 3 Pasudlon siya sa tigbantay sa pultahan ug ang iyang tingog mailhan sa mga karnero. Tawgon niya ang iyang mga karnero sa ilang mga ngalan, ug giyahan niya pagawas. 4 Kon tua na sila sa gawas, mouna siya sa panon sa mga karnero ug sila mosunod kaniya tungod kay nakaila sila sa iyang tingog. 5 Dili mosunod ang mga karnero sa tawo nga wala nila mailhi; magpalayo hinuon sila tungod kay wala sila makaila sa iyang tingog.”
6 Gisulti ni Jesus kanila kini nga sambingay, apan wala gayod sila makasabot sa kahulogan niini.
Si Jesus ang Maayo nga Magbalantay
7 Busa miingon pag-usab si Jesus, “Sa pagkatinuod, sultihan ko kamo nga ako mao ang pultahan sa mga karnero.[a] 8 May mga magtutudlo nga nauna kanako ug sama sila sa mga kawatan ug mga tulisan. Apan ang akong mga karnero wala motuo kanila. 9 Ako mao ang pultahan. Ang mosulod agi kanako maluwas. Sama siya sa karnero nga mosulod ug mogawas, ug makakita siya ug sabsabanan. 10 Ang katuyoan sa kawatan mao ang pagpangawat, ang pagpatay, ug ang pagpangguba. Apan mianhi ako dinhi sa kalibotan aron mahatagan ko ang mga tawo sa kinabuhi nga madagayaon.
11 “Ako mao ang maayo nga magbalantay sa mga karnero. Ang maayo nga magbalantay andam nga magpakamatay alang sa iyang mga karnero. 12 Dili siya sama sa tawo nga sinuholan lang nga magbantay. Kay ang sinuholan lang modagan kon may makita siyang nagaabot nga ihalas nga iro, ug biyaan lang niya ang mga karnero. Busa atakihon sa ihalas nga iro ang mga karnero ug magkatibulaag kini. 13 Ang sinuholan mopalayo, tungod kay sinuholan man lang siya ug bale-wala lang kaniya kon unsa ang mahitabo sa mga karnero. 14-15 Apan ako mao ang maayo nga magbalantay sa mga karnero. Ingon nga ako nailhan sa Amahan ug ako nakaila kaniya, nakaila usab ako sa akong mga karnero ug nakaila sila kanako. Ug ihatag ko ang akong kinabuhi alang kanila. 16 May uban pa akong mga karnero nga wala dinhi sa inyong grupo nga mga Judio. Kinahanglan pasudlon ko usab sila. Maminaw sila kanako, ug ang tanan nga maminaw kanako mahimong usa lang ka panon nga may usa lang ka magbalantay.
17 “Gihigugma ako sa Amahan tungod kay ginahatag ko ang akong kinabuhi alang kanila, ug pagkahuman mabuhi ako pag-usab. 18 Walay makapatay kanako kon dili ko kini itugot. Apan kabubut-on ko nga ihatag ang akong kinabuhi. Akong pagbuot ang paghatag niini, ug pagbuot ko usab ang pagbawi niini. Mao kini ang giingon kanako sa Amahan.”
19 Tungod niadtong gisulti ni Jesus nagkasumpaki pag-usab ang mga Judio. 20 Daghan kanila ang nagaingon, “Kini nga tawo gisudlan sa daotang espiritu ug buang-buang. Nganong nagpunay kamo ug paminaw kaniya?” 21 Apan nagaingon ang uban, “Ang tawo nga gigamhan sa daotang espiritu dili makatudlo ug sama niana. Ug usa pa, unsaon man pag-ayo sa usa ka tawo nga gigamhan sa daotan nga espiritu ang usa ka buta?”
Gisalikway si Jesus sa mga Judio
22 Miabot ang panahon sa pagsaulog sa Jerusalem sa Pista sa Pagdedikar sa Templo. Tingtugnaw kadto, 23 ug naglakaw-lakaw si Jesus didto sa templo, sa gitawag nga Balkon ni Solomon. 24 Mialirong ang mga Judio kaniya ug miingon sila, “Nganong dili mo pa man itug-an kanamo kon kinsa gayod ikaw? Diretsoha kamig sulti kon ikaw mao ang Cristo.” 25 Miingon si Jesus kanila, “Gisultihan ko na kamo kon kinsa gayod ako, apan dili kamo motuo kanako. Ang mga milagro nga gipabuhat sa Amahan kanako nagapamatuod usab kon kinsa gayod ako. 26 Apan dili kamo motuo kanako tungod kay dili kamo kauban sa akong mga karnero. 27 Ang akong mga karnero maminaw kanako. Nakaila ako kanila ug nagasunod sila kanako. 28 Gihatagan ko silag kinabuhi nga walay kataposan, ug dili gayod sila mawala. Walay makaagaw kanila gikan sa akong mga kamot. 29 Gihatag sila kanako sa akong Amahan nga gamhanan sa tanan, ug wala gayoy makaagaw kanila gikan sa kamot sa Amahan. 30 Ako ug ang Amahan usa lang.”
31 Pagkadungog niadto sa mga Judio mipunit sila pag-usab ug mga bato aron batohon siya. 32 Apan miingon si Jesus kanila, “Daghan ang gibuhat ko nga maayo nga kamo mismo nakakita. Ug gipabuhat kini kanako sa Amahan. Asa ba niining akong mga gipangbuhat ang nahimong hinungdan nga inyo akong batohon?” 33 Gitubag siya sa mga Judio, “Dili kami mobato kanimo tungod sa maayo nga buhat, kondili tungod sa imong gisulti batok sa Dios! Kay ikaw tawo man lang, apan nagaingon ka nga ikaw Dios.” 34 Miingon si Jesus kanila, “Dili ba nahisulat man sa inyong Kasugoan nga miingon ang Dios nga kamo mga dios?[b] 35-36 Ug nahibaloan nato nga tinuod kanunay ang nahisulat sa Kasulatan. Busa kon miingon ang Dios nga mga dios ang mga tawo nga gihatagan sa iyang mensahe, nganong nagaingon man kamo nga nagsulti ako batok sa Dios tungod kay miingon ako nga ako Anak sa Dios? Siya mismo ang nagpili ug nagpadala kanako dinhi sa kalibotan. 37 Kon wala ako maghimo sa gipabuhat sa Amahan kanako, dili kamo angay nga motuo kanako. 38 Apan kon gibuhat ko kini bisan dili ninyo gusto nga motuo sa akonggisulti, angay ninyong tuohan ang akong mga gipangbuhat, aron nga masayran gayod ninyo nga ang Amahan ania kanako ug ako anaa kaniya.”
39 Nagtinguha sila pag-usab sa pagdakop kang Jesus, apan nakalikay siya kanila.
40 Mitabok pag-usab si Jesus sa Suba sa Jordan ug miadto sa dapit diin nagbautismo si Juan. Ug didto siya nagpuyo. 41 Daghang mga tawo ang miadto kaniya ug miingon, “Wala tinuod makahimog mga milagro si Juan, apan ang tanan nga iyang gisulti mahitungod niini nga tawo tinuod.” 42 Busa daghan sa mga tawo didto ang mituo kang Jesus.
Footnotes
- 10:7 mga karnero: mao ang mga tawo nga nagasunod kang Cristo.
- 10:34
Tan-awa usab ang Salmo 82:6.
Nouvelle Edition de Genève Copyright © 1979 by Société Biblique de Genève
Свята Біблія: Сучасною мовою (УСП) © 1996, 2019 Bible League International
Ang Pulong Sa Dios (Cebuano New Testament) Copyright © 1988, 2001 by International Bible Society® Used by Permission. All rights reserved worldwide.